Jaunā gada svinības, Ziemassvētki un Jāņi ir latviešu populārākie svētki. Jaunā gada sagaidīšana ir tieši nedēļu pēc Ziemassvētkiem un daudziem šis laiks paiet gatavošanās darbos, jo daudzi izvēlas tos pavadīt jautrās Jaunā gada ballītēs. Visā pasaulē šos svētkus nesvin vienādi, piemēram, Krievijā Jaunā gada svinības ir ar klātiem galdiem, ģimenes kopā sanākšanu un dāvanu dāvināšanu. Jaunā gada dzejolīši, lieliska gaisotne un pasniegtas dāvanas(vairāk informācijas skatīt te – jaunā gada apsveikumi). Smiekli, spēles, neformāla gaisotne, uzkodas un atspirdzinājumi ir tas, kas daudziem asociējas ar Jaunā gada balles svinēšanu. Ir valstis, kurās svinības tiek papildinātas ar karnevālu.
KAD JAUNO GADU SVIN CITUR?
Viens no populārākajiem Jaunā gada ticējumiem un novēlējumiem ir sagaidīt to tā, kā ir vēlmes to pavadīt. Daudzu tautu ticējumos tieši Jaunā gada naktij tiek piedēvētas dažādas maģiskas un burvestību pilnas īpašības. Jaunā gada sagaidīšanas svētki un arī dažādu novēlējumu izteikšana, atkarībā no tautu tradīcijām var notikt pat a vairāku mēnešu starpību. Kamēr Eiropā Jaunais gads tiek sagaidīts pirmajā janvārī, Austrumu pasaule Jauno gadu sagaida laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim, atkarībā no Mēness kalendāra pirmās dienas. Savukārt Antīkajos laikos, Jaunais gads tika sagaidīts 1.martā.
POPULĀRĀKIE NOVĒLĒJUMI JAUNAJĀ GADĀ
Vecgada vakara svinības parasti tiek uzsāktas 31.decembra novakarē un turpinātas visu 1.janvāra nakti. Pusnakts iestāšanās laikā tiek izteikti dažādi laba vēlējumi, pasniegtas nelielas dāvaniņas un visādi citādi lieliski pavadīts kopā būšanas laiks. “Laimīgu Jauno gadu!” ir populārākais novēlējums visā pasaulē un ar tā novēlēšanu neskopojas neviens. Nākotnes zīlēšana jeb laimes liešana ir populāra tradīcija daudzās mājās. Laimes liešanas saknes ir meklējamas Senajā Grieķija, taču pie mums savas pozīcijas nostabilizējas Padomju Savienības laikos.